Lai gan kremācija ir otrs populārākais apbedīšanas veids pasaulē, ļoti nelielam skaitam cilvēku ir skaidrs priekšstats par to, kā notiek pats kremācijas process. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem tikai 15% aptaujāto varēja droši pateikt, ka zin pietiekami daudz par šo procesu. Neskatoties uz vispārpieņemtu viedokli, pašam kremācijas rituālam var būt vairāki varianti.
Visbiežāk tiek piedāvāts :
Tradicionālais atvadīšanās rituāls pirms kremācijas
Tradicionālais atvadīšanās rituāls pirms un pēc kremācijas
Kremācija tuvinieku klātbūtnē, kas aizgājēja pelni tiek nodoti tuviniekiem uzreiz pēc kremācijas
Kremācijai mirušais jāievieto degoša materiāla zārkā. Dažās krematorijās pasaulē tiek pieļauta radinieku klātbūtne pie zārka ievietošanas krāsnī.
Kremācijas procesā krāsns iekšējā temperatūra sasniedz no 872 līdz 1092 grādiem pēc Celsija un tā iedarbībā ķermenis sadalās sīkās daļās.
Atkarībā no kremācijas krāsns modeļa pieauguša vidējas komplekcijas cilvēka kremēšanai ir nepieciešamas 60 līdz 120 minūtes.
Pēc kremācijas beigām un atlieku atdzišanas tās mehāniski tiek pārvietotas uz pagaidu konteineru (urnu) un tiek glabātas tik ilgi, kamēr tuvinieki neizlemj par to tālāko likteni. Ir svarīgi saprast, ka ar kremāciju apbedīšana nebeidzas. Tālāk jau urna ar mirušā “pelniem” ir jāievieto kolumbārijā, jāaprok zemē vai arī, ja aizgājējs tā vēlējies, jāizkaisa pelni speciāli tam paredzētā vietā. Katrai urnai ir pavaddokumenti un visas kremācijas tiek stingri uzskaitītas speciālā reģistrā.
Kremācijas procesa nodrošināšanai Rīgas krematorijā ir uzstādītas divas modernas Čehijas ražotāja TABO-CS, ar kuru mēs sadarbojamies jau vairāk kā 10 gadus, kremācijas krāsnis (attēlā).
